Vīrietim ir Jāgrib!
Ir teorija, ka vīrietim “normāls” stāvoklis ir “es gribu”
Vīrietim IR jāgrib penīt naudu – jāgrib parūpēties par SAVU ģimeni.
Vīrietim jāgrib nopelnīt vairāk – lai dzīvotu labāk – un ja viņš pats negrib – viņš tā arī visu mūžu nostrādā auto servisā par auto atslēdznieku – jo viņš NEgrib mācīties, NEgrib attīstīties..
BET, ja viņš tā jūtas labi!?!? Jo īpaši – mums – latviešiem – kas salīdzinās ar kaimiņu!? Nu, negribu es skatīties spogulī, uz to, kā ar katru nedēļu vēders paliek aizvien lielāks. Kā inflācija aug, bet alga paliek tā pati, un sū… par to ka krāns, kuru solīju nomainīt pirms gada joprojām tek. Kaimiņš vispār bez darba, un mājās viņam ne tikai krāns tek, bet arī pods… tad ar mani taču viss ir labi, viss kārtībā!?
Un ja es spēju sev iedot šo programmu, ka es jūtos labi – tad kāpēc man vēl kaut kas būtu jāgrib!? Dzīvo nost – jo citiem taču ir daudz sliktāk!
Tad vai nav tā, ka “gribu” tomēr izriet no tā, kā “es jūtos”!?
Vienā no psiholoģijas lekcijām stāstīja par atbalstošo vidi – pat ja es gribu, bet vide apkārt ir neatbalstoša, tas liek man justies slikti – nenovērtētam – tiek izcelts tas, kas nav izdarīts, nevis labais – es pārstāju gribēt un darīt?!
Mēģinu saprast – vista vai ola!?
Jo ja vide ir atbalstoša – es tāda vidē iesākumā gribu, daru, jutos labi, ka esmu izdarījis, un iedvesmoties no saviem panākumiem – sajūtas – un atkal gribu darīt??? Vai tieši otrādāk – atbalstošā – labā vidē es jūtos labi.. tad kāpēc man gribēt ko darīt!? Ja viss tā pat taču ir labi!?
Es jūtos labi – veidoju savu komforta zonu, pierodu pie tā, ka auksts, un dzīvoju!? Kamēr es pats negribu ko mainīt, tikmēr neko arī nemainu!!! Tad sanāk, ka JA es gribu, tad daru, un ja daru – TAD jūtos labi…. Sanāk ka JA gribu justies labi – tas ir atkarīgs no tā, ko daru, un JA daru, TAD jūtos labi.. bez UN!!!