Rīgas Stradiņu universitāte
Komunikācijas fakultāte
Psiholoģijas programma
Pilotpētījums
“Attieksmes pret novecošanos saistība ar depresijas rādītājiem gados vecākiem pieaugušajiem”
Kristaps Ozoliņš
Studējošā apliecības Nr. 22 - 058467
Darba vadītāja: Kristīne Šneidere
Mg. Psych, Veselības psih.un ped. Katedras asistente
RSU
Rīga, 2024
Saturs
Ievads ...............................................................................................................................................3
1. Teorētiskais pārskats .............................................................................................................4
1.1.Depresija………………………………................................................................................................4
1.2.Attieksme pret novecošanos……….....................................................................................4
1.3.Attieksmes pret novecošanos saistība ar depresiju....................................................5
2. Metode ........................................................................................................................................6
2.1.Pētījuma dalībnieki...............................................................................................................6
2.2.Instrumentārijs ....................................................................................................................6
2.3.Datu ieguves procedūra......................................................................................................7
2.4.Datu analīze ...........................................................................................................................7
3.Rezultāti .....................................................................................................................................8
4. Diskusija ...................................................................................................................................8
Secinājumi.....................................................................................................................................9
Priekšlikumi un rekomendācijas ..........................................................................................9
Izmantoto informatīvo avotu saraksts ..............................................................................10
Ievads
Depresija ir psihiska saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība (Veselības ministrija 2022). Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem 5% - 7% pasaules iedzīvotājiem ir konstatēta depresija (World Health organization, 2021).
Latvijā vidēji 2% gadā pieaug cilvēku skaits, kas izjūt vai ir izjutuši depresijas simptomātiku. 2022.gadā augstākais depresijas radītājs ir vecuma grupā 45-54 22,9% un 65-74 22,8% sievietēm un arī vīriešiem 45-54 19,5% un 65-74 18,4% (Slimības profilakses un kontroles centrs 2022).
Latvijā trūkst pētījumu par attieksmes pret novecošanos saistību ar depresijas rādītājiem gados vecākiem pieaugušajiem.
Meklējot informāciju par šo divu mainīgo saistību, tika konstatēts, ka ir dažādi pētījumi veikti ārvalstīs. Pētījumos ārvalstīs uzsver pozitīvu attieksmi pret novecošanos kā svarīgu faktoru depresijas simptomu mazināšanā un nepieciešamību stiprināt sociālā atbalsta sistēmu vecākiem cilvēkiem, bet nav datu, ko varētu attiecināt uz Latvijas iedzīvotājiem (The Gerontologist 2020; Journal of Affective Disorders 2020).
Līdz ar to pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp attieksmi pret novecošanos un depresijas rādītājiem pieaugušo cilvēku vidū Latvijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi tika formulēts pētījuma jautājums:
Vai pastāv saistība starp attieksmi pret novecošanos un depresijas rādītājiem gados vecāko pieaugušo cilvēku vidū?
Pētījumā izmantota šķērsgriezuma korelācijas dizaina stratēģija.
1.Teorētiskais pārskats
Kā teorētiskā bāze šajā pētījumā tika izmantoti dažādi avoti no ScienceDirect, Pubmed, ProQuest, Spkc. Meklēšanai tika izmantoti atslēgas vārdi: aging perception depressive symptoms, depression older adults, elderly depression and attitudes to aging, depression statistic, depression research, prevelance of depression, geriatric depression, correlation ageism and depression, depression in elderly, gds15, attitudes toward aging.
Izvēlētajos pētījumos tika apskatīta depresijas izplatības iemesli un saistības no dažādām valstīm, rasēm un kultūrām. Viens no kritērijiem bija publikācijas gads ne vecāks par 10 gadiem.
1.1. Depresija
Depresīvi traucējumi (pazīstama arī kā depresija) ir izplatīts garīgs traucējums. Tas ir saistīts ar nomāktu garastāvokli, intereses trūkumu un prieka zudumu ilgu laiku. Depresija var rasties ikvienam. Aptuveni 3,8% iedzīvotāju cieš no depresijas, tostarp 5% pieaugušo (4% vīriešu un 6% sieviešu) un 5,7% pieaugušo, kas vecāki par 60 gadiem.
Apmēram 280 miljoniem cilvēku pasaulē ir depresija. Sieviešu vidū depresija ir par aptuveni 50% biežāk nekā vīriešiem. Katru gadu pašnāvību dēļ mirst vairāk nekā 700 000 cilvēku. Lai gan ir zināmas efektīvas garīgo traucējumu ārstēšanas metodes, vairāk nekā 75% cilvēku valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nesaņem nekādu ārstēšanu. Problēmas efektīvai aprūpei ir investīciju trūkums garīgās veselības aprūpē, labi apmācītu profesionāļu veselības aprūpes sistēmā un sociālā stigma, kas saistīta ar garīgiem traucējumiem.(World Health Organization 2023).
1.2. Attieksme pret novecošanos
Pētījumi par attieksmi pret novecošanos ir daudz. Pētījums, kurā analizēta attieksme pret novecošanos pēdējo 75 gadu laikā. Tiek analizēti galvenie virzieni un izmaiņas tajā aspektā, kā dažādi sociālie noteikumi ietekmē šo attieksmi pret novecošanos, un cik būtiskas ir tieši kultūras atšķirības (The Journals of Gerontology 2020).
Attieksmei vai uztverei pret novecošanu, neskatoties uz to abstraktumu, ir reālas un tālejošas sekas, tostarp ietekme uz to, kā citi jaunāki indivīdi uztver un izturas pret gados vecākiem pieaugušajiem (Palmore 1999).
Iedzīvotāju novecošana ir palielinājusies, un gados vecāku cilvēku zināšanas, pieredze ir kļuvušas mazāk nozīmīgas kā senāk un tādējādi mazāk novērtētas. Šis uzskats sniedz skaidrojumu tam, kāpēc ir pierādīts, ka visu vecumu indivīdiem un sabiedrībām kopumā ir negatīvāka attieksme pret gados vecākiem pieaugušajiem nekā pret vidēja vecuma un jaunākiem pieaugušajiem (Kite, Stockdale, Whitley un Johnson 2005).
Novecošanas attieksmes konceptualizēšanas attīstība ir atzinusi gan pozitīvas, gan negatīvas attieksmes esamību pret novecošanu gados vecākiem pieaugušajiem. Nākotnē svarīgi būtu saprast, kā dažādi novecošanas attieksmes veidi dažādos kontekstos var izpausties atšķirīgi. Kāds visaptverošs modelis vai teorija var palīdzēt sintezēt šos individuālos novecošanas attieksmes aspektus un labāk prognozēt vecumdienu dzīves kvalitātes veiksmīgāku attīstību un rezultātus (Palmore 1999).
Amerikā 2014. gadā izveidots “Reframing Aging Initiative” jeb Nacionālais novecošanas pārstrukturēšanas centrs ar mērķi efektīvi risināt novecošanās problēmas. Tā ir valsts veidota organizācija, ko veido indivīdu un organizāciju kopums, lai vairotu, skaidrotu izpratni par aizspriedumiem pret gados vecākiem cilvēkiem, ietekmētu politiku un programmas, kas novecojot sniedz labumu visiem (Palmore 1999).
Ir veikts pētījums, kurā aplūkotas dažādu valstu sabiedrību attieksmes pret novecošanos un to ietekmi uz ekonomiku un sociālajiem jautājumiem. Šis pētījums ir īpaši interesants, jo tas parāda, kā attieksmes pret vecāka gadagājuma cilvēkiem var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un kultūras (Pew research Center 2014).
Attieksme pret novecošanos var būtiski ietekmēt gan indivīdu, gan sabiedrību kopumā, un tas ir svarīgs aspekts, ņemot vērā pasaulē pieaugošo vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaitu.
1.3. Attieksmes pret novecošanos un depresijas saistība
Vēlīnā depresija ir liela sabiedrības problēma, taču gados vecāku pieaugušo attieksme pret tās atzīšanu un ārstēšanu joprojām ir sarežģīta. Depresija tiek uzskatīta par normālu reakciju uz dzīves stresa faktoriem un novecošanu. Līdz ar to gados vecāki pieaugušie dod priekšroku piemēram, socializācijai, lūgšanām baznīcā nekā profesionālaipalīdzībai, terapijai vai zālēm (Nair, P; Bhanu, C; Frost, R; Buszewicz, M; Walters, KR 2020).
Pasaulē ir pētījumi par attieksmi pret novecošanos, pret vecāka gada gājuma cilvēkiem no citu indivīdu viedokļa.
Norvēģijā ir veikts pētījums par mājās dzīvojošu senioru dzīves kvalitāti. Kā tuvība, zaudējumi, fiziskā un psiholoģiskā veselība, vientulība un attieksme ietekmē kopējo dzīves kvalitāti gados vecākiem pieaugušajiem, kuriem nav depresijas un ir depresija. Metode: Šis bija randomizēts, stratificēts, šķērsgriezuma pētījums ar divām apakšizlasēm: depresīviem (n=74; vidēji: 77,9 gadi; 65% sieviešu) un bez depresijas (n=356; vidēji: 75,0 gadi; 55% sieviešu) un pamatojoties uz Geriatriskās depresijas skalu-15m tika iegūts, ka fiziskā un psiholoģiskā veselība, kā arī zaudējumi bija svarīgi vecāka gadagājuma cilvēku, kuriem nav depresija, savukārt intimitāte bija svarīga dzīves kvalitātei gan depresīviem, gan kuriem nav depresijas. Depresīviem cilvēkiem iespējas izrādīt un saņemt mīlestību, ir īpaši svarīgi, kas būtu jāņem vērā veselības aprūpes speciālistiem. (Liv Halvorsrud, Mary Kalfoss 2016).
2. Metode
2.1. Pētījuma dalībnieki
Pētījumā piedalījās 63 dalībnieki. No 63 anketām derīgas tika atzītas 47.
57,4% bija sievietes. Dalībnieki bija vecumā no 55 gadiem un vecāki. 59,6% ar augstāko izglītību un 48,9% strādājoši, 59,6% dzīvo kopā ar dzīvesbiedru.
Izlase tika veidota balstoties primāri uz fiziski un sociāli aktīviem gados vecākiem pieaugušajiem, tādēļ tika aptaujāti 3 Rīgas rajona Kultūras centru amatieru kolektīvu dalībnieki. Berģu Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Baltābele”, Ādažu Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Dēka”, vīru vokālais ansamblis, senioru vokālais ansamblis “Lakstīgalas”, Ropažu vīru vokālais ansamblis “Karma” , senioru vokālais ansamblis “Sarma”, TLMS “Madaras” dalībnieces.
2.2. Instrumentārijs
Sociāldemogrāfiskā aptauja: dzimums, vecums, izglītība, nodarbošanās u.c.
GDS-15 Geriatrijas depresijas skala – 15 (GDS - 15) (Bundzena-Ervika, A., 2018; Geriatric Depression Scale – short, Sheikh & Yesavage, 1986).
Piecu punktu “Attieksme pret savu novecošanu” apakšskala no Philadelphia Geriatric Morale Scale (Attitude toward own aging, ATOA; Lawton, 1975; Attieksme pret savu novecošanu, Fomičeva, J., 2019) tiek izmantota savas novecošanas uztveres novertēšanai.
Anketa sastāv no trīs daļām, kur pirmajā daļā respondents sniedz par sevi anonīmu sociāldemogrāfisku informāciju. Otrajā daļā - 15 slēgta tipa jautājumi dihotomiskajā skalā (jā/nē). Saīsinātā forma satur 15 satura vienības, kurām tika aprēķināta augstākā korelācija ar kopējo depresijas simptomu rādītāju summu (Burke, Roccaforte, & Wengel 1991). GDS-15 izstrādāts kā ātrs skrīninga instuments, lai noteiktu depresijas pazīmes senioriem (Yesavage et al., 1983). Dati kodēti 0 – nē; 1- jā. Trešajā daļā ir ATOA apakšskala, kur respondentiem jāizvēlas (piekrīt/nepiekrīt) apgalvojumiem kopējais rādītājs svārstās no 0 – negatīvāka attieksme pret savu novecošanu līdz 5 – pozitīvāka attieksme pret savu novecošanu ( Lawton, 2003.)
2.3. Datu ieguves procedūra
Dati tika ievākti periodā no 2023. gada 20. oktobra līdz 2024. gada 3. janvārim. Ar respondentiem tikšanās notika klātienē. Respondenti tika pieaicināti piedalīties pētījumā ar izdrukātām anketām, kuras varēja aizpildīt uzreiz vai pildīt mājās. Katram dalībniekam kopā individuāli bija jāatbild uz 26 aptaujas jautājumiem. Piedaloties aptaujā, dalībnieki deva savu piekrišanu datu ievākšanai un apstrādei. Tika ievērota aptaujāto cilvēku konfidencialitāte – dati tika izmantoti vienīgi pētījuma nolūkos.
2.4. Datu analīze
3.Rezultāti
Attieksmi pret novecošanu un depresijas rādītājiem tika izmantots Spīrmana korelācijas koificents, jo pētījuma sadalījums neatbilda normālam sadalījumam. Veicot korelāciju analīzi tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīga, negatīva, videji cieša korelācija starp attieksmi pret novecošanos un depresijas rādītajiem (R= - 0.549, P=>0.01). Tas nozīmē, ka jo pozitīvāka ir indivīda attieksme pret novecošanos, jo zemāki depresijas rādītāji. Vai jo augstāki depresijas rādītāji, jo negatīvāka attieksme pret novecošanu.
1.Tabula
Attieksmes pret novecošanos un depresijas statistikas rādītāji
| Mainīgais | Mean | Me | SD | A | E | Min | Max | K-S tests |
| 1.Depresijas skala2.Attieksme pret novecošanos | 2,85113,2979 | 3,03,0 | 1,84131,5936 | 1,712-0,182 | 0,3470,347 | 11 | 105 | 0,1700,174 |
Diskusija
Būtu svarīgi detalizētāk pētīt saistību. Veikt šādu pašu pētījumu arī fiziski un sociāli neaktīviem vai mazāk aktīviem gados vecākiem pieaugušajiem un salīdzināt korelācijas. Ilgtermiņa pētījuma ietvaros potenciāli būtu iespēja izpētīt vai pozitīvāka attieksme pret novecošanos samazina depresijas rādītajus. Ja tā, tad attieksme, kas ir sociāla paradība ir maināma, un mainoties attieksmei pret novecošanu, samazinātos depresijas risks. Būtu iespēja ar šādiem datiem izveidot fokusa grupas ar kurām veidot kvalitatīvu pētījumu un identificēt kopīgo, kas kalpotu kā pamats vadlīniju izstrādei gados vecākiem pieaugušajiem attieksmes pret novecošanos uzlabošanai.
Secinājumi
Pētījuma izvirzītais mērķis, noskaidrot, vai pastāv saistība starp attieksmi pret novecošanos un depresijas rādītājiem gados vecāko pieaugušo cilvēku vidū un atbildēt uz izvirzīto pētījuma jautājumu – tika sasniegts. Pētījuma izlases ietvaros tika konstatēta statistiski nozīmīga negatīva vidēji cieša saistība starp attieksmi pret novecošanos un depresijas rādītājiem gados vecākiem pieaugušajiem.
Priekšlikumi un rekomendācijas
Dalībnieki tika iedalīti 5 vecuma grupās, bet būtu bijis efektīvāk norādīt precīzu vecumu no datu apstrādes viedokļa, tad varētu precīzāk identificēt vecuma kategoriju tālākai datu apstrādei. Šis kvantitatīvais pētījums tika veikts ar merķi ievākt tieši savus datus, lai identificētu mērķa grupu tālākai kvalitatīva pētījuma veikšanai, kas ļautu identificēt kopīgo, kam ir maksimāli mazs depresijas rādītājs un pozitīva attieksme pret novecošanos.
Šis jau tika pierādīts, ka pastāv saistība, bija mērķis nevis to vēlreiz pierādīt, bet iegūt savus datus.
Anketa ir anonīma, nav iespējas identificēt konkrētās personas, bet tikai mērķa grupu.
Ja šo pētītu kvantitatīvi, tas būtu lietderīgāk ar vadlīnijām sociālajiem dienestiem, pašvaldības finansētajiem projektiem, ārstiem un cilvēkiem pašiem par to, kā samazināt depresijas rādītājus, ko darīt reāli un kā vairot pozitīvu attieksmi pret novecošanos.
Atkārtojot šo pētījumu būtu nepieciešams iekļaut izlasē lielāku respondentu skaitu un aptvert lielāku Latvijas reģionu.
Latvijas veselības, izglītības nozares speciālistiem jāapzinās, ka tieši izglītošana kā radīt un veidot pozitīvu attieksmi pret novecošanos var būt, kā biomarķieris, lai novērtētu cik kvalitatīvi gados vecākie pieaugušie dzīvos un veidos sabiedrību, kā arī veidot pozitīvu attieksmi un cieņu no jaunākās paaudzes pret gados vecākiem pieaugušajiem varētu mainīt depresijas rādītājus. Primāri meklējot cēloņus, nevis cīnoties ar sekām.
Izmantoto informatīvo avotu saraksts
1. Psihiskās veselības statistikas vizualizācijas. Slimību profilakses un kontroles centrs. 2023https://www.spkc.gov.lv/lv/psihiskas-veselibas-statistikas-vizualizacijas
2. Kas ir depresija? Slimību profilakses un kontroles centram sadarbojoties ar sertificētu ārsti – psihiatri Dr. Ingu Zārdi, Veselības ministrija 2022. https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/depresija_148x210.pdf
3. Centrālā statistikas pārvalde. (2021). Demogrāfija. https://www.csp.gov.lv/lv/demografija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2 F
4. Danxia Liu, Juan Xi, Brian,J. Hall, Mingqi Fu,Bo Zhang, Jing Guo, XingLin Feng , Attitudes toward aging, social support and depression among older adults: Difference by urban and rural areas in China. Journal of Affective Disorders 2020, https://doi.org/10.1016/j.jad.2020.05.052
5. Cini Bhanu, Marta Buszewicz, Kate R WaltersA Systematic Review of Older Adults' Attitudes Towards Depression and Its Treatment. The Gerontologist, 2020 10.1093/geront/gnz048
6. World Health Organization. Depressive disorder (depression), 2023, March 31 https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/depression
7. Attitudes Toward Aging: A Glance Back at Research Developments Over the Past 75 Years. The Journals of Gerontology: Series B, Volume 75, Issue 6, July 2020, Pages 1125–1129, https://doi.org/10.1093/geronb/gbz155
8. Kite, Mary E, ; Stockadel, Gary D.; Whitley Jr, Bernard E.; Johnson, Blair T. Attitudes Toward Younger and Older Adults: An Updated Meta-Analytic Review, Journal of social issues, 2005 https://doi-org.db.rsu.lv/10.1111/j.1540-4560.2005.00404.x
9. The National Center to Reframe Aging https://www.reframingaging.org/
10. Attitudes about Aging: A Global Perspective, Pew Research Center, 2014 https://www.pewresearch.org/global/2014/01/30/attitudes-about-aging-a-global-perspective/
11. Nair, P; Bhanu, C; Frost, R; Buszewicz, M; Walters, KR; A Systematic Review of Older Adults' Attitudes towards Depression and its Treatment, The Gerontologist , 60 (1) e93-e104. 2020 https://discovery.ucl.ac.uk/id/eprint/10075492/
12. Juan LiuQingyun Peng Ya Guo How Does Perceived Health Status Affect Depression in Older Adults? Roles of Attitude toward Aging and Social Support, 2019 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31423918/
13. Liv HalvorsrudMary KalfossExploring the quality of life of depressed and nondepressed, home-dwelling, Norwegian adults, 2016 https://doi.org/10.12968/bjcn.2016.21.4.170
14. Sheikh, Javaid I.; Yesavage, Jerome A.; Brooks, John O.; Friedman, Leah; Gratzinger Peter; Hill, Robert D.; Zadeik, Anastasia; Crook, Thomas, Proposed Factor Structure of the Geriatric depression Scale, International psychogeriatrics, 1991, Vol.3 (1), p.23-28 https://doi.org/10.1017/S1041610291000480
15. Psiholoģijas Laboratorijas reģistrā pieejamā informācija un Aivas Bundzēnas-Ervikas Kursa darbs-II (2018) 15.09.2020.
16.Palmore Erdman Ballagh “Ageism: Negative and Positive”, 2nd Edition, 1999 https://web-p-ebscohost-com.db.rsu.lv/ehost/ebookviewer/ebook/ZTAwMHh3d19fMjU2NzU2X19BTg2?sid=30f34cfd-d6c9-45c4-a444-559baac1879c@redis&vid=0&format=EB&rid=1